2. Balavaggo

1. Ananussutasuttaṃ

11. ‘‘Pubbāhaṃ , bhikkhave, ananussutesu dhammesu abhiññāvosānapāramippatto paṭijānāmi. Pañcimāni, bhikkhave, tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, hirībalaṃ, ottappabalaṃ, vīriyabalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca tathāgatassa tathāgatabalāni yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavattetī’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Kūṭasuttaṃ

12. ‘‘Pañcimāni , bhikkhave, sekhabalāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, hirībalaṃ, ottappabalaṃ, vīriyabalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca sekhabalāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ sekhabalānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ paññābalaṃ.

‘‘Seyyathāpi , bhikkhave , kūṭāgārassa etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ kūṭaṃ. Evamevaṃ kho, bhikkhave, imesaṃ pañcannaṃ sekhabalānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ paññābalaṃ.

‘‘Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘saddhābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalena, hirībalena… ottappabalena… vīriyabalena… paññābalena samannāgatā bhavissāma sekhabalenā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabba’’nti. Dutiyaṃ.

3. Saṃkhittasuttaṃ

13. ‘‘Pañcimāni , bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca balānī’’ti. Tatiyaṃ.

4. Vitthatasuttaṃ

14. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ.

‘‘Katamañca, bhikkhave, saddhābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti . Idaṃ vuccati, bhikkhave, saddhābalaṃ.

‘‘Katamañca, bhikkhave, vīriyabalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Idaṃ vuccati, bhikkhave, vīriyabalaṃ.

‘‘Katamañca, bhikkhave , satibalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako satimā hoti paramena satinepakkena samannāgato, cirakatampi cirabhāsitampi saritā anussaritā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, satibalaṃ.

‘‘Katamañca, bhikkhave, samādhibalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati; sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ vuccati, bhikkhave, samādhibalaṃ.

‘‘Katamañca, bhikkhave, paññābalaṃ? Idha, bhikkhave, ariyasāvako paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Idaṃ vuccati, bhikkhave, paññābalaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañca balānī’’ti. Catutthaṃ.

5. Daṭṭhabbasuttaṃ



2. 力品
1. 未闻法经
"诸比丘,我宣称在以前未曾听闻的法中,已经通过证知达到了究竟圆满。诸比丘,如来有这五种如来之力,具足这些力量的如来宣称最高位置,在众中作狮子吼,转动梵轮。哪五种?信力、惭力、愧力、精进力、慧力 - 诸比丘,这就是如来的五种如来之力,具足这些力量的如来宣称最高位置,在众中作狮子吼,转动梵轮。"第一。
2. 屋顶经
"诸比丘,有这五种学力。哪五种?信力、惭力、愧力、精进力、慧力 - 诸比丘,这就是五种学力。诸比丘,在这五种学力中,最高的、最能摄持的、最能凝聚的就是慧力。
诸比丘,就像尖顶屋中最高的、最能摄持的、最能凝聚的就是屋顶。同样地,诸比丘,在这五种学力中,最高的、最能摄持的、最能凝聚的就是慧力。
因此,诸比丘,你们应当如此学习:'我们将具足信力这一学力,将具足惭力...愧力...精进力...慧力这一学力。'诸比丘,你们应当如此学习。"第二。
3. 简略经
"诸比丘,有这五种力。哪五种?信力、精进力、念力、定力、慧力 - 诸比丘,这就是五种力。"第三。
4. 详细经
"诸比丘,有这五种力。哪五种?信力、精进力、念力、定力、慧力。
诸比丘,什么是信力?在此,诸比丘,圣弟子有信心,相信如来的觉悟 - '世尊确实是阿罗汉、正等正觉、明行足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛、世尊。'诸比丘,这称为信力。
诸比丘,什么是精进力?在此,诸比丘,圣弟子精进而住,为断不善法,为具足善法,坚强、勇猛精进,于善法中不舍重担。诸比丘,这称为精进力。
诸比丘,什么是念力?在此,诸比丘,圣弟子具念,成就最上念慧,能忆念、随念长时以前所作、所说。诸比丘,这称为念力。
诸比丘,什么是定力?在此,诸比丘,圣弟子离欲、离不善法,有寻有伺,由离生喜乐,成就初禅而住;寻伺寂灭,内心安静,心一境性,无寻无伺,定生喜乐,成就第二禅而住;离喜而住,舍、具念、正知,以身受乐,这就是圣者们所说的'舍、具念、乐住',成就第三禅而住;断乐断苦,先前的喜忧已灭,不苦不乐,舍念清净,成就第四禅而住。诸比丘,这称为定力。
诸比丘,什么是慧力?在此,诸比丘,圣弟子有慧,具足观察生灭的慧,这是圣、出离、正确导向苦灭的慧。诸比丘,这称为慧力。诸比丘,这就是五种力。"第四。
5. 应知经

15. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ . Kattha ca, bhikkhave, saddhābalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu sotāpattiyaṅgesu. Ettha saddhābalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, vīriyabalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu sammappadhānesu. Ettha vīriyabalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, satibalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu satipaṭṭhānesu. Ettha satibalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, samādhibalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu jhānesu. Ettha samādhibalaṃ daṭṭhabbaṃ. Kattha ca, bhikkhave, paññābalaṃ daṭṭhabbaṃ? Catūsu ariyasaccesu. Ettha paññābalaṃ daṭṭhabbaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañca balānī’’ti. Pañcamaṃ.

6. Punakūṭasuttaṃ

16. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni pañca? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca balāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ balānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ paññābalaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, kūṭāgārassa etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ kūṭaṃ. Evamevaṃ kho, bhikkhave, imesaṃ pañcannaṃ balānaṃ etaṃ aggaṃ etaṃ saṅgāhikaṃ etaṃ saṅghātaniyaṃ, yadidaṃ paññābala’’nti. Chaṭṭhaṃ.

7. Paṭhamahitasuttaṃ

17. ‘‘Pañcahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā sīlasampanno hoti, no paraṃ sīlasampadāya samādapeti; attanā samādhisampanno hoti, no paraṃ samādhisampadāya samādapeti; attanā paññāsampanno hoti, no paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā vimuttisampanno hoti, no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti; attanā vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṃ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato bhikkhu attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā’’ti. Sattamaṃ.

8. Dutiyahitasuttaṃ

18. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, paraṃ sīlasampadāya samādapeti; attanā na samādhisampanno hoti, paraṃ samādhisampadāya samādapeti; attanā na paññāsampanno hoti, paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā na vimuttisampanno hoti, paraṃ vimuttisampadāya samādapeti; attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, paraṃ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu parahitāya paṭipanno hoti, no attahitāyā’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Tatiyahitasuttaṃ

19. ‘‘Pañcahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāya. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā na sīlasampanno hoti, no paraṃ sīlasampadāya samādapeti; attanā na samādhisampanno hoti, no paraṃ samādhisampadāya samādapeti; attanā na paññāsampanno hoti, no paraṃ paññāsampadāya samādapeti; attanā na vimuttisampanno hoti, no paraṃ vimuttisampadāya samādapeti; attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṃ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho , bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu neva attahitāya paṭipanno hoti, no parahitāyā’’ti. Navamaṃ.

10. Catutthahitasuttaṃ




"诸比丘,有这五种力。哪五种?信力、精进力、念力、定力、慧力。诸比丘,在哪里可以看到信力?在四种预流支中。在这里可以看到信力。诸比丘,在哪里可以看到精进力?在四正勤中。在这里可以看到精进力。诸比丘,在哪里可以看到念力?在四念处中。在这里可以看到念力。诸比丘,在哪里可以看到定力?在四禅中。在这里可以看到定力。诸比丘,在哪里可以看到慧力?在四圣谛中。在这里可以看到慧力。诸比丘,这就是五力。"第五。
6. 重复顶峰经
"诸比丘,有这五种力。哪五种?信力、精进力、念力、定力、慧力 - 诸比丘,这就是五力。诸比丘,在这五力中,慧力是最高的、最包容的、最凝聚的。诸比丘,就像在重阁中,顶峰是最高的、最包容的、最凝聚的。同样地,诸比丘,在这五力中,慧力是最高的、最包容的、最凝聚的。"第六。
7. 第一利益经
"诸比丘,具足五法的比丘是为自己的利益而修行,而不是为他人的利益。哪五法?在此,诸比丘,比丘自己具足戒,但不劝导他人具足戒;自己具足定,但不劝导他人具足定;自己具足慧,但不劝导他人具足慧;自己具足解脱,但不劝导他人具足解脱;自己具足解脱知见,但不劝导他人具足解脱知见。诸比丘,具足这五法的比丘是为自己的利益而修行,而不是为他人的利益。"第七。
8. 第二利益经
"诸比丘,具足五法的比丘是为他人的利益而修行,而不是为自己的利益。哪五法?在此,诸比丘,比丘自己不具足戒,但劝导他人具足戒;自己不具足定,但劝导他人具足定;自己不具足慧,但劝导他人具足慧;自己不具足解脱,但劝导他人具足解脱;自己不具足解脱知见,但劝导他人具足解脱知见。诸比丘,具足这五法的比丘是为他人的利益而修行,而不是为自己的利益。"第八。
9. 第三利益经
"诸比丘,具足五法的比丘既不为自己的利益修行,也不为他人的利益修行。哪五法?在此,诸比丘,比丘自己不具足戒,也不劝导他人具足戒;自己不具足定,也不劝导他人具足定;自己不具足慧,也不劝导他人具足慧;自己不具足解脱,也不劝导他人具足解脱;自己不具足解脱知见,也不劝导他人具足解脱知见。诸比丘,具足这五法的比丘既不为自己的利益修行,也不为他人的利益修行。"第九。
10. 第四利益经

20. ‘‘Pañcahi , bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya ca. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya samādapeti; attanā ca samādhisampanno hoti, parañca samādhisampadāya samādapeti, attanā ca paññāsampanno hoti, parañca paññāsampadāya samādapeti; attanā ca vimuttisampanno hoti, parañca vimuttisampadāya samādapeti; attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, parañca vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu attahitāya ca paṭipanno hoti parahitāya cā’’ti. Dasamaṃ.

Balavaggo dutiyo.





Tassuddānaṃ –

Ananussutakūṭañca, saṃkhittaṃ vitthatena ca;

Daṭṭhabbañca puna kūṭaṃ, cattāropi hitena cāti.


以下是您要求的直译：
总摄颂：
未闻之顶峰和，简略与详细；
应见及再顶峰，四者皆有益。
注：
这是一首巴利语偈颂的直译。
我已按要求在章节编号数字后加反斜杠（本文中没有出现章节编号）。
原文是对仗诗歌体，译文也尽量保持了对仗。
本文中没有出现需要注解的古代地名。
翻译力求完整，没有脱句。

